Elektrisko transportlīdzekļu saulessarga nojumes atbalsta stieņu darbības princips balstās uz "rāmja atbalsta" un "spēka sadales" kombināciju, lai izveidotu stabilu ēnojuma struktūru. Saliekot vairākus stieņus telpiskā karkasā, nojumes audums vai jumts tiek pacelts virs transportlīdzekļa virsbūves, tādējādi kalpojot divējādam mērķim – nodrošināt ēnu un aizsardzību pret lietu.
Nesošo slodžu procesā atbalsta stieņi galvenokārt iztur stiepes spēkus, ko rada nojumes audums, kā arī spiedes spēkus, ko rada ārējie vēji. Šie spēki tiek pārraidīti secīgi caur stieņa konstrukciju uz konkrētiem enkura punktiem, kur tie pēc tam tiek sadalīti pa visu transportlīdzekļa šasiju. Lai novērstu pārmērīgu lokālu spriegumu, dizainparaugiem parasti tiek izmantotas trīsstūrveida vai krusteniskas{2}}nostiprināšanas konfigurācijas; šīs konstrukcijas ir mehāniski stabilākas un mazāk pakļautas deformācijām.
Turklāt atbalsta stieņu elastība un to savienošanas metode ir kritiski faktori. Lielākajā daļā konstrukciju tiek izmantotas metāla caurules vai kompozītmateriāli, kas savienoti kopā ar bultskrūvēm, skavām vai bloķēšanas mehānismiem, lai nodrošinātu, ka mezglam ir gan pietiekama stingrība, gan raksturīgās triecienu absorbcijas spējas. Pakļaujot vēja spēkiem, stieņi tiek pakļauti nelielai elastīgai deformācijai, lai absorbētu daļu enerģijas, tādējādi mazinot tiešo ietekmi un uzlabojot sistēmas vispārējo stabilitāti un drošību.